(ES) 2019/947 - Appendix 1

Specifiskās kategorijas STS-01 un STS-02 standarta scenāriji

STS ir normatīvi definēts operācijas mehānisms Specifiskajā kategorijā. Tas ļauj veikt noteikta tipa UAS operācijas bez individuāla SORA riska novērtējuma, ja tiek pilnībā ievērotas scenārijā noteiktās prasības.

STS-01 un STS-02 tiek īstenoti ar korekti sagatavotu ekspluatācijas dokumentāciju, kurā definētas procedūras, atbildības, kontrolētā teritorija un risku pārvaldība. Operācija tiek uzsākta ar deklarācijas mehānismu kompetentajai iestādei.

STS-01 un STS-02 standarta scenāriji Regula (ES) 2019/947 ietvarā
STS ir iepriekš definēts regulatīvs scenārijs ar precīzi noteiktām prasībām.

STS kā regulējuma instruments Regula (ES) 2019/947 ietvarā

STS nav vadlīnijas un nav interpretācija. Tas ir juridiski saistošs mehānisms, kas iekļauts Regula (ES) 2019/947 Appendix 1. Tas nozīmē, ka STS ir daļa no tā sauktā “hard law” regulējuma, un tā prasības nav elastīgas vai interpretējamas pēc izvēles.

Specifiskajā kategorijā UAS operācijas var tikt īstenotas trīs veidos: izmantojot standarta scenāriju (STS), izmantojot iepriekš definētu riska novērtējumu (PDRA), vai veicot individuālu SORA risku novērtējumu. STS ir vienīgais no šiem mehānismiem, kas balstās uz pilnībā iepriekš definētu prasību kopumu bez individuāla risku modelēšanas procesa.

Appendix 1 struktūra

STS-01 un STS-02 ir detalizēti aprakstīti Regulas pielikumā, kur katram scenārijam ir definēti operacionālie ierobežojumi, UAS klases prasības, personāla kvalifikācija, drošības pasākumi un procedurālās prasības.

Lai operācija kvalificētos kā STS, tai jāatbilst visiem konkrētā scenārija punktiem bez izņēmuma. Ja kaut viens nosacījums netiek izpildīts, operācija vairs nav uzskatāma par STS operāciju.

Svarīgi: STS neaizstāj risku novērtējumu. Tas ir iepriekš definēts normatīvs riska modelis, kuru operators pieņem pilnā apjomā. Ja operācija neatbilst STS prasībām, jāizmanto PDRA vai jāveic individuāls SORA novērtējums.

STS-01 un STS-02 atšķirības

Abos gadījumos STS ir standarta scenārijs Specifiskajā kategorijā. Tas nozīmē vienu principu: prasības ir iepriekš noteiktas un jāizpilda pilnā apjomā. Izvēle starp STS-01 un STS-02 sākas ar operācijas veidu (VLOS vai BVLOS), telpisko kontroli uz zemes un definētu riska loģiku.

STS-01 | VLOS | CE klase C5

STS-01 - VLOS apdzīvotā vietā virs kontrolētas teritorijas

  • Operacionālais modelis: VLOS (vizuālā redzamība), kur pilots saglabā tiešu vizuālu kontroli pār UAS.
  • Vide: apdzīvota vide ar definētu un kontrolētu zemes teritoriju (controlled ground area), kur tiek pārvaldīts zemes risks.
  • Atbilstība: operācijai jāiekļaujas STS-01 noteiktajos ierobežojumos, procedūrās un drošības pasākumos.
  • UAS prasība: CE klases marķējums C5, ja tiek izmantots ES STS ietvars.
  • Dokumentācija: ekspluatācijas rokasgrāmata un procedūras fokusējas uz VLOS disciplīnu, teritorijas kontroli un incidentu vadību.
STS-01 standarta scenārijs - VLOS virs kontrolētas zemes teritorijas apdzīvotā vidē, Specifiskā kategorija
STS-02 | BVLOS | CE klase C6

STS-02 - BVLOS ar novērotāju virs kontrolētas teritorijas

  • Operacionālais modelis: BVLOS (ārpus vizuālās redzamības) ar papildu organizatoriskiem un procedurāliem drošības slāņiem.
  • Novērotājs: tiek izmantots gaisa telpas novērotājs, lai atbalstītu situācijas apzināšanu un konfliktu risku samazināšanu.
  • Kontrole: operācija notiek virs kontrolētas teritorijas ar skaidri definētu atbildību sadalījumu komandā.
  • UAS prasība: CE klases marķējums C6, ja tiek izmantots ES STS ietvars.
  • Dokumentācija: ekspluatācijas rokasgrāmata ir detalizētāka attiecībā uz komandas lomu matricu, sakaru procedūrām, novērotāju darba režimu un avārijas scenārijiem.
STS-02 standarta scenārijs - BVLOS ar airspace observers virs kontrolētas teritorijas, Specifiskā kategorija
Juridiski svarīga robeža: STS nav elastīgs mehānisms. Ja operācija neatbilst STS-01 vai STS-02 nosacījumiem, tad tā vairs nav STS operācija. Šādos gadījumos risinājums parasti ir PDRA (piemēram, PDRA-S01 vai PDRA-S02) vai individuāls SORA risku novērtējums.

Deklarācija, nevis ekspluatācijas atļauja

STS mehānisma būtība ir vienkārša juridiskā loģikā, bet stingra izpildē: ja operācija pilnībā atbilst STS-01 vai STS-02 prasībām, ekspluatantam parasti nav jāsaņem individuāla ekspluatācijas atļauja. Tā vietā tiek izmantota deklarācijas procedūra kompetentajai iestādei (CAA), apliecinot atbilstību izvēlētajam standarta scenārijam.

Tas nenozīmē “mazāk dokumentu”. Tas nozīmē citu atbilstības modeli: ekspluatants uzņemas atbildību par to, ka UAS risku novērtējums, UAS ekspluatācijas rokasgrāmata un procedūras reāli nodrošina STS prasību izpildi. Deklarācija ir juridisks apliecinājums, nevis formāla e-pasta vēstule.

Ko CAA dara STS deklarācijas procesā

CAA loma STS kontekstā nav “izstrādāt operāciju” ekspluatanta vietā. CAA primāri darbojas kā kompetentā iestāde, kas pieņem deklarāciju, izvērtē tās formālo pilnīgumu un nodrošina procesuālo kontroli. Tieši tāpēc dokumentu kvalitāte un konsekvence ir kritiski svarīga.

  1. Atbilstības pārbaude: pirms deklarācijas sagatavošanas tiek izvērtēts, vai operācija vispār ir “iekļaujama” STS-01 vai STS-02 ietvarā, bez izņēmumiem.
  2. Deklarācijas sagatavošana: tiek norādīts, vai tiek plānots STS-01 vai STS-02, un tiek sagatavots pamatojums par atbilstības nodrošināšanu.
  3. Ekspluatācijas dokumentācija: tiek sakārtota ekspluatācijas dokumentācija, lai procedūras, atbildības un riska loģika faktiski nosegtu STS prasības.
  4. CAA iesniegšana: deklarācija tiek iesniegta kompetentajai iestādei (CAA), ievērojot nacionālās prasības un formu loģiku.
  5. Operācijas uzsākšana: operāciju var uzsākt pēc tam, kad kompetentā iestāde ir sniegusi apstiprinājumu par deklarācijas saņemšanu un pilnīgumu, ievērojot STS robežas.
Praktiska robeža: STS nav elastīgs mehānisms. Ja operācija atkāpjas no STS prasībām, pat “sīkumā”, juridiski tas vairs nav STS. Šādos gadījumos parasti jāizvēlas PDRA vai individuāls SORA UAS risku novērtējums un attiecīgs atļaujas process.

STS operācijas citā ES dalībvalstī

STS mehānisms darbojas Eiropas Savienības ietvarā, bet tas nenozīmē, ka deklarācija automātiski “pārceļas” bez procedūras. Ekspluatanta reģistrācijas valsts un operācijas valsts var būt atšķirīgas, un šī robeža juridiski ir būtiska.

Deklarācija par STS-01 vai STS-02 tiek iesniegta tās valsts CAA, kurā ekspluatants ir reģistrēts. Ja operācija tiek plānota citā ES dalībvalstī, jāievēro papildus informēšanas pienākums attiecībā uz operācijas valsts kompetento iestādi.

Divu iestāžu loģika

Reģistrācijas valsts CAA

Pieņem STS deklarāciju, pārbauda tās pilnīgumu un uztur ekspluatanta atbilstības uzraudzību.

Operācijas valsts CAA

Saņem deklarācijas kopiju un apstiprinājumu par tās pieņemšanu. Var piemērot nacionālos ierobežojumus, ja tādi pastāv.

Praktiskais aspekts: Pārrobežu operācijas STS ietvarā prasa precīzu dokumentācijas struktūru. Ja ekspluatācijas rokasgrāmatā nav skaidri definēta teritorijas kontrole, komunikācijas procedūras un atbildības sadalījums, tas var radīt juridisku neskaidrību citā dalībvalstī.

STS, PDRA un SORA - trīs dažādi atbilstības mehānismi

Specifiskajā kategorijā UAS operācijas netiek vērtētas vienādi. STS, PDRA un SORA ir trīs atšķirīgi juridiski instrumenti, kuriem ir atšķirīga riska loģika, atļauju modelis un dokumentācijas dziļums. Būtiski ir saprast robežas starp tiem, jo mehānisma izvēle nosaka visu turpmāko atbilstības procesu.

STS (Standarta scenārijs)

  • Iepriekš definēts operācijas modelis Regula (ES) 2019/947 pielikumā.
  • Nav individuāla riska modelēšana.
  • Darbojas ar deklarācijas mehānismu CAA.
  • Prasības jāizpilda pilnībā un bez izņēmumiem.
  • Piemērojams tikai noteiktām operācijām ar precīzi definētām robežām.

PDRA (Predefined Risk Assessment)

  • Iepriekš definēts riska novērtējuma modelis.
  • Balstās uz noteiktu SAIL līmeni.
  • Prasa ekspluatācijas atļauju no CAA.
  • Strukturētāks un preskriptīvāks nekā individuāla SORA.
  • Elastīgāks par STS, bet joprojām normatīvi ierobežots.

SORA (Specific Operations Risk Assessment)

  • Individuāls, operācijai pielāgots riska novērtējums.
  • Detalizēta GRC un ARC analīze.
  • Vienmēr prasa ekspluatācijas atļauju.
  • Augstākais dokumentācijas un analīzes līmenis.
  • Piemērots nestandarta vai kompleksām operācijām.
Kritiska robeža: STS nav “vieglākais ceļš”. Tas ir konkrēts juridisks rāmis. Ja operācija neatbilst STS-01 vai STS-02 nosacījumiem, jāizvēlas PDRA vai jāveic pilns SORA novērtējums. Mehānisma izvēle ietekmē gan dokumentācijas struktūru, gan atļaujas procesu, gan uzraudzības intensitāti.

STS robežas: kad standarta scenārijs vairs nav piemērojams

STS ir normatīvi definēts mehānisms Specifiskajā kategorijā, bet tam ir skaidras robežas. Tās nav “ieteikumi”. Tās ir prasības, kuras nosaka, vai operācija vispār drīkst tikt klasificēta kā STS-01 vai STS-02. Tiklīdz operācija atkāpjas no scenārija nosacījumiem, tā juridiski pārstāj būt STS operācija.

Tipiskie iemesli, kāpēc STS neder

  • Operacionālie parametri neatbilst: VLOS/BVLOS režīms, distances, novērošanas koncepts vai citi ierobežojumi neiekļaujas STS definīcijā.
  • Teritorijas kontrole nav nodrošināma: nav iespējams definēt vai uzturēt kontrolētu zemes teritoriju atbilstoši scenārijam.
  • Komandas lomas nav izpildāmas: STS-02 gadījumā nav iespējams nodrošināt papildus gaisa telpas novērotāju un sakaru procedūras.
  • UAS atbilstības jautājumi: UAS klase, konfigurācija vai tehniskās prasības neatbilst STS ietvaram.
  • Operācija ir nestandarta: kombinēti uzdevumi, sarežģīta vide, specifiski riski vai augstāks risku profils.
Juridiskā sekas

Kas notiek, ja neatbilst

  • Operāciju nevar pamatot ar STS deklarāciju.
  • Parasti jāizvēlas PDRA, ja operācija atbilst PDRA modelim.
  • Ja PDRA neder, nepieciešams individuāls SORA risku novērtējums.
  • Atļaujas process kļūst detalizētāks, un dokumentācijas apjoms pieaug.
Piezīme: Bieža kļūda ir mēģināt “pielāgot realitāti STS formātam”, nevis izvēlēties pareizo mehānismu. Tas rada risku, ka ekspluatācijas rokasgrāmata kļūst par teorētisku dokumentu, kuru praksē neievēro. CAA un audits vērtē ne tikai papīru, bet arī to, vai procedūras ir reāli izpildāmas.

Vai iespējams jauns STS scenārijs?

STS-01 un STS-02 nav nejauši definēti. Tie ir iekļauti Regula (ES) 2019/947 pielikumā kā normatīvi saistoši standarta scenāriji. Tas nozīmē, ka jebkura jauna STS ieviešana nav vienkāršs administratīvs lēmums, bet gan regulējuma grozījums Eiropas Savienības līmenī.

Teorētiski jaunu STS var ierosināt, ja konkrēts operāciju veids atkārtoti parādās praksē un tam ir vienots riska profils (parasti SAIL II ietvarā). Tomēr šāds process ir lēns, jo STS tiek iekļauti “hard law” regulējumā, nevis vadlīnijās.

Kāpēc tas ir būtiski ekspluatantam

Praktiski tas nozīmē, ka STS nevar pielāgot konkrētam projektam. Ja operācija neatbilst esošajiem STS-01 vai STS-02 rāmjiem, nav iespējams “papildināt” STS ar individuāliem nosacījumiem. Šādā situācijā jāizvēlas PDRA vai jāveic individuāls SORA risku novērtējums.

Stratēģiska pieeja: Pirms plānot operāciju kā STS, ir vērts kritiski izvērtēt, vai tās parametri patiešām iekļaujas normatīvajā ietvarā. Nepareiza mehānisma izvēle var radīt gan juridiskus, gan reputācijas riskus uzņēmumam.

UAS ekspluatācijas rokasgrāmata un risku novērtējums

Lai gan STS balstās uz iepriekš definētu riska modeli, tas nenozīmē, ka UAS risku novērtējums nav nepieciešams. Tieši pretēji – ekspluatantam jāspēj pierādīt, ka konkrētā operācija faktiski atbilst STS-01 vai STS-02 prasībām. Šī atbilstība tiek strukturēta un dokumentēta ekspluatācijas dokumentācijā.

UAS ekspluatācijas rokasgrāmata STS gadījumā

UAS ekspluatācijas rokasgrāmata nav formāls pielikums. Tā ir centrālais dokuments, kurā tiek definēta operācijas struktūra, komandas lomas, procedūras normālos un ārkārtas apstākļos, kontrolētās teritorijas loģika un drošības pasākumi.

STS-01 kontekstā

  • VLOS procedūru definēšana un pilota atbildības robežas.
  • Kontrolētās zemes teritorijas nodrošināšana un piekļuves kontrole.
  • Incidentu vadības procedūras un lidojuma pārtraukšanas kritēriji.
  • Personāla kompetences prasības un apmācības pierādījumi.

STS-02 kontekstā

  • BVLOS operācijas struktūra un sakaru sistēma.
  • Airspace observers lomu apraksts un koordinācijas mehānisms.
  • Situācijas apzināšanas nodrošināšana ārpus vizuālās redzamības.
  • Avārijas un sakaru zuduma scenāriju detalizācija.

UAS risku novērtējums STS modelī

STS nav individuāls SORA, taču tas ir iepriekš definēts riska modelis. Ekspluatantam jāpierāda, ka konkrētā operācija tiešām iekļaujas šajā modelī. Tas nozīmē, ka riska loģika netiek izgudrota no jauna, bet tiek strukturēti pierādīta atbilstība STS ietvaram.

Kritiska pieeja: Ja ekspluatācijas rokasgrāmata apraksta ideālu scenāriju, bet reālā operācija notiek citādi, juridiskais pamats var tikt apšaubīts. Tieši tāpēc dokumentācijas sagatavošana nedrīkst būt formāla, bet balstīta uz faktiskām operacionālām spējām.

STS ir atbilstības mehānisms. Kompetence nosaka rezultātu.

STS-01 un STS-02 ir precīzi definēti standarta scenāriji Specifiskajā kategorijā. Tie paredz konkrētu operācijas modeli, dokumentācijas struktūru un deklarācijas procesu CAA. Atbilstība netiek nodrošināta ar formālu dokumentu, bet ar konsekventu riska loģiku un izpildāmām procedūrām.

Ja plānojat STS operācijas uzņēmuma līmenī, būtiski ir nodrošināt gan pilotu kompetenci, gan korekti strukturētu ekspluatācijas dokumentāciju. Neprecīza interpretācija var radīt juridiskus riskus, īpaši audita vai incidenta gadījumā.

Uzsāc savus dronu pilotēšanas kursus jau šodien!

Ja mācies kā privātpersona, vari atstāt tukšu.
Ja vēlies, varam īsi sazvanīties un precizēt mērķi.
Ziņas temats
Ja šaubies, izvēlies “Nezinu” - atbildēšu ar ieteikumu un nākamo soli.
Paldies! Pieprasījums nosūtīts.
Radās kļūda. Lūdzu, mēģini vēlreiz.